Pirms 1300 gadiem Tan dinastijas laikā tapis stāsts.

Li Juaņhuns bijis Jundžou vietēja līmeņa ierēdnis. Viņš bijis pazīstams kā tiešs cilvēks, kas nebaidās no augstāk stāvošo varas.

Reiz Taipinas princese esot apmeklējusi Jundžou, viņai esot ļoti iepatikušās tempļa ierīkotās ūdens dzirnavas. Viņa esot tās iekārojusi un, neprasot tempļa mūku piekrišanu, likusi saviem pavadoņiem tās pārvest uz galvaspilsētu.

Tempļa mūki nekavējoties par notikušo esot ziņojuši Li Juaņhunam. Li Juaņhuns nospriedis, ka princesei ir jāatdod ūdens dzirnavas.

Šis spriedums esot nobiedējis par Li Juaņhunu augstāk stāvošu ierēdni. Viņš esot pavēlējis Li Juaņhunam mainīt lēmumu un atdot dzirnavas Taipinas princesei.

Li Juaņhuns par iebiedēšanu un to, ka likuma ievērošanu var ietekmēt amati, esot bijis ārkārtīgi sašutis. Nesakot ne vārda, viņš sākotnējā sprieduma tukšajā vietā esot nekavējoties ierakstījis: “Dienvidu kalnus var pārvietot, šis spriedums paliks nemainīgs.” Tā viņš apliecināja to, ka paliek uzticams savam spriedumam.